Biedrība C.albula
Iestāties biedrībā
Mūs atbalsta
Latvijas Čempioni 2018 C.ALBULA / ALŪKSNE

Intervija ar komandas C.ALBULA/ALŪKSNE sportistu Jāni Skulti.


Kā nonācāt līdz dalībai LČ: Pirms pāris gadiem uz Alūksnes ezera notika viens no LČ posmiem zemledus makšķerēšanā, 4 no mums tajā veica tiesnešu pienākumus. Tad arī radās interese, jo bija iespēja divas dienas vērot, kā notiek ziemas sporta makšķerēšana.

Kā gāja pirmajā sezonā: Priekš pirmā starta sasniegtā 10. vieta no 14 komandām, manā uztverē ir labs rādītājs. Jāatzīmē , ka daži no mums pamanījās savās zonās iemakšķerēties trijniekā!!!! Taču kopumā pietrūka stabilitātes!

No kurienes guvāt informāciju par sacensību taktiku un inventāru: Daudz padomus guvām no pašmāju sportistiem, kas nesavtīgi dalās informācijā ar jaunpienācējiem. Mūsdienās ir lieliska iespēja smelties informāciju internetā, kur bijušie un esošie pasaules čempioni ar to dalās! . Taču jāsaprot, ka makšķerēšana nav vienkāršs reizrēķins, ir daudz nezināmo un mainīgo, kas ietekmē rezultātu.

Vai ticējāt, ka izdosies uzvarēt LČ otrajā sezonā: Otro sezonu uzsākām ar mērķi uzlabot rezultātu, ticība radās pēc otrā posma, kad sapratām, ka varam! Bet visi, kā viens baidījāmies teikt -hop, kamēr “nepārlēcām”!

Cik tas ir sarežģīti – piedalīties LČ un nonākt līdz uzvarai: Melošu ja teikšu, ka viegli! Tas ir tāpat, kā jebkurā citā sportā- laiks, centība, nauda un protams pie tā visa vēl vajag daļu veiksmes. Kad izvirzies līderos, kļūst vēl smagāk, tāpēc trešais posms bija īsta elle, jo gan iekšēji, gan uz ledus jutām milzīgu spriedzi. Bet pati par sevi dalība čempionātā dod neatsveramu gandarījumu.

Kas tieši aizrauj Zemledus makšķerēšanas sacensībās: Alūksnieši jau piedzimst ar urbi rokās ha, ha , ha. Protams tā ir šī sacenšanās un mērošanās meistarībā, tikšanās ar sev līdzīgi domājošiem, kopā būšana , dalīšanās ar emocijām un pieredzi.

Vai turpmāk piedalīsieties LČ: Protams mēs to vēlamies darīt un iespējams arī darīsim! Ceru, ka mūsu uzvara iedrošinās daudz jaunus makšķerniekus, organizēties un ņemt dalību nākamajā gadā! Tas tiešām ir tā vērts! Es ticu, ka Latvijā ir daudz spēcīgu jauno makšķernieku, kas nākotnē varētu noturēt Latviju pasaulē, kā zemledus makšķerēšanas lielvalsti! Ceru, ka arī makšķerēšanas federācija darīs visu iespējamo lai šī makšķerēšanas disciplīna iekvēlotos vēl spožāk!

18.04.2018
Lasīt vairāk
"Alūksnes Žibulis" zemledus makšķerēšanas festivāls

ŽIBULĒŠANAS FESTIVĀLA
ALŪKSNES ŽIBULIS
NOLIKUMS

1. Festivāla mērķis
- Popularizēt zemledus makšķerēšanu Alūksnes ezerā kā veselīgu un aktīvu sporta veidu, noteikt veiksmīgākos žibulētājus.
2. Festivāla rīkotāji
- Festivālu rīko Alūksnes novada makšķernieku biedrība “C.ALBULA”, atbildīgais – Jānis Skulte, tel. 29276883,
- Festivāla galvenais tiesnesis – Druvis Tomsons, tel. 29415118.
3. Festivāla norises vieta un laiks
Festivāls notiek Alūksnes ezerā 2018. gada 17.-18. februārī Ziemera pagasta teritorijā Lauku tūrisma un atpūtas centrā “Jaunsētas”
4. Festivāla dalībnieki
- Festivāla veiksmīgākie žibulētāji tiks noteikti individuālā konkurencē. Dalībnieku skaits nav ierobežots. Dalībnieki netiek dalīti vecuma un dzimuma grupās.
- Sacensību dalībniekiem vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, jāuzrāda derīga makšķerēšanas karte un derīga makšķerēšanas licence Alūksnes ezerā. Licences un makšķerēšanas kartes varēs iegādāties arī reģistrācijas vietā.

! Par drošību uz ūdenstilpes ledus atbild paši dalībnieki, to apliecinot ar parakstu sacensību protokolā.

5.Dalības maksa - ziedojums 15,00 EUR.
- Dalībniekam, kurš jaunāks par 16 gadiem, dalība festivālā bez maksas.
6.Uzvarētāja noteikšana
- Vērtēšanai tiek nodoti ne vairāk kā 5 asari, 3 līdakas, 3 zandarti.
- Vērtēts tiek zivju kopējais garums.
- Ja diviem vai vairāk dalībniekiem zivju kopējais garums ir vienāds, tad par uzvarētāju tiek noteikts garākā asara īpašnieks.
- Sacensību organizatori ir tiesīgi noteikt papildus balvas par sacensību rezultātiem.
- Par makšķerēšanas noteikumu, Alūksnes ezera licencētās makšķerēšanas un šī nolikuma neievērošanu dalībnieks tiek diskvalificēts.
7.Festivāla noteikumi
- Festivāls notiek, ievērojot Makšķerēšanas noteikumus Latvijas Republikas ūdenstilpēs un citus normatīvos aktus, kuri ir spēkā attiecīgajā vietā.
- Sacensību dalībniekiem atļauts izmantot tikai tādus mākslīgus žibuļus (vizuļus), kuru garums nav mazāks par 2 cm.
- Sacensības notiek visā Alūksnes ezera akvatorijā bez zonējuma, izņemot Alūksnes ezera “iekšezeru”*.
- Sacensību dalībniekiem sacensību laikā aizliegts izmantot mehāniskos transporta līdzekļus.
- Sacensību dalībniekiem sacensību laikā aizliegts pielietot dzīvas vai beigtas zivtiņas, kā arī jebkuru citu dzīvo ēsmu vai tās daļas.
- Sacensību laikā dalībnieki nedrīkst tuvoties viens otram tuvāk par 5 metriem.
- Vērtēts tiek 5 garāko asaru, 3 līdaku un 3 zandartu kopējais garums.
- Nelabvēlīgos laika apstākļos drošības apsvērumu dēļ sacensību dienā var tikt noteikts cits sākuma laiks un sacensību ilgums.

*iekšezers - Alūksnes ezera teritorija, ko no pārējā ezera šķir iedomāta līnija no Pussalas tālākā dienvidu punkta uz Alūksnes ezera krasta (Alūksnes pilsētas parka teritorijā) tālāko ziemeļu punktu.

8.Žibulēšanas Dueļa noteikumi
Žibulēšanas Dueļa priekšsacīkstes norisinās 4 laukumos pa 10-15 dalībniekiem katrā. Makšķerēšana notiek līdz pirmajām 5 zivīm, bet ne ilgāk kā 15 minūtes. Ja netiek noķertas 5 zivis, tad uzvarētājs ir tas, kurš pirmais noķēris lielāko zivju skaitu. Pēc tam katra laukuma labākie dodas uz pusfināla laukumiem, kuros katrā divi dalībnieki cīnās līdz pirmajām 5 zivīm, bet ne ilgāk kā 15 minūtes. Ja netiek noķertas 5 zivis, tad uzvarētājs ir tas, kurš pirmais noķēris lielāko zivju skaitu. Pēc tam katra laukuma labākais dodas uz dueli kura uzvarētājs būs tas kurš pirmais noķers piecas zivis vai arī noteikto 15 minūšu laikā būs pirmais noķēris vislielāko zivju skaitu.
Pamatnoteikumi - katrs dalībnieks nedrīkst aizņemt vairāk kā vienu āliņģi, kurā makšķerē, nedrīkst atrasties tuvāk par 5 metriem no cita dalībnieka, nedrīkst ņemt līdzi makšķerēšanas kasti vai arī tā nedrīkst atrasties uz ledus makšķerēšanas sektorā. Urbim makšķerēšanas laikā jāatrodas ieurbtā stāvoklī.

Festivāla programma

Pirmā diena 2018.gada 17. februārī
7.00–8.00 Festivāla dalībnieku reģistrācija
8.00–8.15 Festivāla atklāšana
8.15–13.00 Festivāla norise
13.00–14.30
14.30–15.00 “Žibulēšanas Duelis”
Pusdienas, rezultātu apkopošana
15.00¬–15.30
Dienas uzvarētāju un “Žibulēšanas Dueļa” uzvarētāju apbalvošana

Otrā diena 2018.gada 18. februārī
6.30–7.00 Festivāla dalībnieku reģistrācija
7.15–13.00 Festivāla norise
13.00–14.00 Festivāla rezultātu apkopošana, pusdienas.
14.15
Otrās dienas un festivāla uzvarētāju apbalvošana.

(Sacensību rīkotāji dalībniekiem nodrošina bezmaksas pusdienas un auto novietošanu. )
Ir iespējams pasūtīt naktsmītnes, sīkāka informācija pie organizatoriem tel.29276883 vai 28650600.
Atpūtas komplekss „Jaunsētas” tel. 28650600
Sacensību laiks var tikt mainīts atkarībā no laika apstākļiem.

!!! NE ASAKAS !!!

29.01.2018
Lasīt vairāk
Dienas nometne „Copes lietas 5”

12.-16. jūnijs Lauku tūrisma un atpūtas centrs „Jaunsētas” Dienas nometne „Copes lietas 5” Lai pieteiktos nometnei, dalībniekam jāraksta motivācijas vēstule, kurā jāpastāsta par sevi un jāpamato, kāpēc vēlas piedalīties nometnē! Vēstules jāsūta kristine.vimba@aluksne.lv līdz 19.maijam. 9-11 gadi. Pedagogi: Kristīne Vimba, Iveta Kronberga, Druvis Tomsons, Jānis Skulte

16.05.2017
Lasīt vairāk
Lielā talka Alūksnes ezerā 22. aprīlī !

Lielā talka Alūksnes ezerā 22. aprīlī !

17.04.2017
Lasīt vairāk
Intervija ar valdes priekšsēdētāju Jāni Skulti.

Ezers atalgo godprātīgus makšķerniekus

Rīt Ziemera pagasta “Jaunsētās” notiks žibulēšanas festivāls, ko rīko Alūksnes novada makšķernieku biedrība “C.ALBULA” sadarbībā ar EBOAT.LV. Tās valdes priekšsēdētājs Jānis Skulte stāsta, ka pašlaik biedrība nav daudzskaitlīga, bet ir atvērta cilvēkiem, kuri neprasa “kas man par to būs, bet kas man ir jādara”. Priekšsēdētājs atzīst, ka šādu ļaužu mums nav īpaši daudz.

Ar festivālu cer iedibināt jaunu tradīciju

Biedrības nosaukums ir interesants un, kā atzīst tās priekšsēdētājs, brīžiem arī sarežģīts. Pilnais nosaukums ir aizņemts no latīņu valodas, un, tulkojot latviešu valodā, tas ir repsis. Alūksnes ezerā repsis ir tā zivs, kuru uz makšķeres noķert praktiski nav iespējams un tas nozīmē, ka lomos tās nav. Toties tā kalpo kā barības bāze plēsīgajām zivīm. Viņš zina stāstīt, ka Rāznas ezerā gan kādiem makšķerniekiem ir izdevies izcelt arī repsi.
Alūksnes ezeru ir iecienījuši arī citu novadu makšķernieki, un festivāla rīkotāji cer, ka tas piesaistīs interesentus arī no citurienes. Ja tas izdosies, tad pasākums ieņems paliekošu vietu biedrības notikumu kalendārā. “C.ALBULA” cilvēki ir lepni, ka pēdējā gadā te tika rīkoti arī Latvijas čempionāta posmi gan ziemā, gan vasarā. Svarīgi, ka šis pasākums ir domāts, lai to varētu apmeklēt arī interesenti, kam šī nodarbošanās nav hobijs. Tomēr viņš uzsver, ka veiksmīgākie žibulētāji tiks noskaidroti.

Pirmā noķertā zivs bijusi karūsiņa

Jānis cenšas atminēties, kādā vecumā pirmo reizi turējis rokās makšķeri un secina, ka tas bijis agrā bērnībā. Tolaik tētim bijusi laiva un nereti mazo dēlu ņēmis līdzi uz ezera. Tas parasti bijis no rītiem, un par to laiku nu jau pieredzējis makšķernieks saka: “Man patika, ka ķērās zivis! Tad mēs braucām arī uz dīķiem. Liekas, ka tas bija Trapenes pusē un makšķerēt karūsiņas kā zēnam bija aizraujoši. Pirmais iespaids bija labs un tā mani tā makšķerēšana ieinteresēja. Ja man jautā, kāda zivs bija pirmajā lomā, gan nepateikšu, bet droši vien, ka tā arī bija kāda karūsiņa.”
Laikā, kad Jāni ieinteresējusi makšķerēšana, īpašas izvēles jau šīs nodarbes rīkos nebija – parasta bambusa koka pludiņa makšķere. Ar tagadējo dzīves pieredzi viņš vērtē, ka svarīgi bijis tas, ka vecāki atbalstījuši dēla interesi un viņam uzticējušies, jo kā pusaudzim atļauts uz ezeru doties kopā ar draugiem, kuriem bijusi tāda pati interese. Patstāvība, kas nav bijusi sabiedrotā ar pārgalvību uz ūdens, vairojusi šīs nodarbošanās prasmes. Jau tajā vecumā Jānim bijusi iespēja iepazīt ne tikai Alūksnes ezeru, bet arī Indzeri un dažas vēl mazākas ūdenstilpes. Galvenais pārvietošanās līdzeklis bijis divritenis.

Uzticība savam Alūksnes ezeram nav mazinājusies

Studējot Rīgas celtniecības koledžā, savu vaļasprieku nācies pārtraukt, bet ne aizmirst. “Tāda ezera krastā nemakšķerēt ir grēks,” saka Jānis un, kad atgriezies no studijām, jau ar pavisam citādu attieksmi nodevies šai nodarbei, un turpina: “Nav svarīgi, cik lielu zivi izdodas izvilkt, tās noķeršanas prieks ir vienmēr. Par lielu trofejas zivi necīnos un tās, ja gadās lomā, arī nereģistrēju, kā dara daži makšķernieki. Tādas statistikas man nav. Man galvenais šis process ir savai patikšanai, izzināšanai, saprašanai. Vairāk patīk eksperimentēt. Nav jau noslēpums, ka ir mānekļi, uz kuriem biežāk kāras ir lielās zivis, ir tādi, ko tās ignorē. Tad man rodas tāda kā spītība, un cenšos pats izzināt zivs uzvedību. Man, protams, makšķerēšana ir atpūta.”
Šodien, kad jau ir pāris gadu desmitu liela pieredze, var salīdzināt arī ar citiem makšķerniekiem, kāda sakrāta un ko var mācīties no viņiem. Tāpēc J. Skulte ir piedalījies gandrīz visās plēsēju sugas zivju makšķerēšanas sacensībās un bijis viens no veiksmīgajiem to dalībniekiem. Pirmais labākais sasniegums bija 2006. gadā, kad to starts tika dots Lāzberģī. Tolaik vērtēja kopējo zivju svaru un viņš ar savu meistarību apsteidza visus un balvā saņēma laivu. Par to vēstīja arī “Malienas Ziņas”, bet ar tagadējo pieredzi viņš ir vērtējumā pieticīgs: “Tad vienkārši labi ķērās...”

Māca un audzina jaunos makšķerniekus

Jānis sevi raksturo kā ezera makšķernieku un uz tā viņu var sastapt gan ziemās, gan vasarās. Ziemā vairāk tiekot izmantota mākslīgā ēsma, bet vasarā tā ir klasiskā spiningošana. Reizēm tiekot pielietota arī velcēšana, bet īpašs šāda veida atbalstītājs gan viņš neesot.
Tik, cik laika gribētu veltīt pludiņu makšķerēšanai, šobrīd viņš nevarot atļauties, bet to kompensējot vasarā, vadot bērnu nometni sadarbībā ar Alūksnes Bērnu un jauniešu interešu centra meitenēm.
“Nometnē mēs pamatā strādājam ar Druvi Tomsonu, bet reizēm pieslēdzas arī biedrības biedri Juris Baltais un Aivars Čibals. Bērniem, kam interesē šī nodarbošanās, mēs mācam gan teoriju un vadām praktiskās nodarbības, bet mācām arī pareizu attieksmi pret dabu. Par nometni ir ļoti liela interese, un pieļauju, ka tādu jauno alūksniešu, kas vēlas tajā nokļūt, ir krietni vairāk nekā mēs spējam tajā uzņemt. Mūsu nometne šķiet ir vienīgā man zināmā, kurā, lai tiktu uzņemts, ir jāraksta motivācijas vēstule, kāpēc ir interese un vēlme to darīt. Man ir divas jaukas meitas un abām arī interesē makšķerēšana. Jaunākā Luīze jau ir noķērusi pirmo līdaku un viņai interesē arī darbošanās nometnē.”

Vada pašvaldības aģentūras konsultatīvo padomi

J. Skulte darbojas arī Alūksnes novada pašvaldības aģentūras “ALJA” konsultatīvajā padomē, kuras sastāvā ir pašvaldības policijas un valsts vides dienesta pārstāvji, ihtiologs un divi pārstāvji no makšķernieku saimes. Viņš ticis ievēlēts par šī padomes priekšsēdētāju. Šie cilvēki faktiski ir aģentūras darbinieku padomdevēji, kad tiek spriests par publisko ūdenstilpju aizsardzību, par to apsaimniekošanu, par atsevišķu zivju sugu papildināšanu Alūksnes ezerā. Tas ļauj secināt, ka aģentūras darbības attīstīšanā un nostiprināšanā savu ieguldījumu devusi arī šī konsultatīvā padome un tā savu pirmatnējo mērķi būtībā jau izsmēlusi un tagad tiek izvirzīti jauni.
Jānis uz makšķernieku saimi raugās no diviem skatu punktiem – gan kā ierindas biedrs, gan kā cilvēks, kas ikdienā ir saistīts ar Alūksnes ezera
apsaimniekošanu un aizsardzību. Nākas secināt, ka joprojām makšķerniekus var dalīt divās grupās – vieni, kas allaž centīsies paņemt pēc iespējas vairāk zivju, vajag tik daudz pašpatēriņam vai nē. Vai pienāks tāds brīdis, kad šādu cilvēku uz ezera nebūs, viņš neņemas paredzēt. Šo attieksmi varētu mainīt jaunā paaudze, tāpēc nozīmīga vieta bērnu nometnes nodarbībās ir tieši likt saprast, cik svarīga nozīme ir saudzīgai attieksmei gan pret dzīvo, gan nedzīvo dabu. Otra grupa ir tādu makšķernieku, kuri patiešām bauda atpūtu pie dabas un uz ezera copē pēc principa “ķer un atlaid”.

Mīl sakārtotību ap sevi un prasa no pārējiem

J. Skulte atzīst, ka joprojām apsaimniekotājam un kulturālajiem makšķerniekiem sagādā nevīžas, kas aiz sevis ziemās atstāj sadzīves atkritumus – iesaiņojuma maisiņus, tukšo taru, citu piemēslojumu, kuru aģentūas “ALJA” inspektori pavasarī savāc maisiem. Šos cilvēkus neietekmē arī sodi, kas ir piemērojami. Pagājušajā ziemā kopējā aina gan bijusi nedaudz labāka un viņš izsaka cerību, ka nākotnē ar šādām problēmām nāksies saskarties retāk.
Kaut gan Jānim būtiskākais ir pats makšķerēšanas process, savu reizi lomā tiek paņemta kāda zivs ģimenes maltītei. Tās pirmapstrādi dēls parasti uzticot tēvam. Taču Skultes ģimenē iecienītākās ir kūpinātas zivis, jo tas esot īpašs saimniecisks process, kurā iesaistās visas trīs paaudzes.
Viņš ir pārliecinājies, ka jāsaprot arī pārējo ģimenes locekļu intereses, tikai tad paša vaļasprieks dos gaidīto gandarījumu. Tāpēc vienlīdz tiek sadalīts laiks, lai padarītu vīrieša darbus savā mājā, pabūtu kopā ar sievu un meitām kultūras pasākumos un tad doties uz ezeru.

 

16.02.2017
Lasīt vairāk